Kaut kā, ar Dievu uz pusēm. Šis bija plezīrs, veļa jau nav ar rokām, tur tik jāsaliek pa krāsām un jāizdomā ko priekšmazgāt un ar ko. Mantas sašķirojām kopā ar vīru. Ciemos uzpildījos un šodien (beidzot!) saņēmos aizbraukt uz Vecrīgu pēc bērna konkursa balviņas. Es jau cibā ierakstu, kad varu un esmu izdarījusi. Pārējā laikā es vienkārši nevaru :D bet kopš atceros vairāk rumpim visādas lietas izdarīt - pastaigas, vannas, paēst obv, čia sēklas, ir vieglāk. Bet ar visu to es mamma esmu laba, dzīvesbiedre o.k., tik students nekāds