patīkamais ciniski-sarkastiskais garīgais jau ir pārgājis. vēl gan zariņi neplaukst, putniņi nečivina, saulīte nespīd, puķītes nezied, bet man jau atkal pārāk bieži jādomā par tām stulbībām, ko tik tēlaini apraksta sieviešu grāmatās
sasodīts - vajag tik mūža mīlai (ha! dzirdiet, cik tizli tas skan) kā krievi saka prisņitsa pāris naktis pēc kārtas un mana jaukā, pieticīgā, pelēcīgā, jau uz normālību velkošā dzīve kļūst par vētrainu ūdens glāzi