3. Marts 2008
Otra Boleinu meita
es, protams mazliet paraudāju par visām mīlas peripetijām /vienmēr taču ir skumji, ka kāds kādu piekrāpj, pamet, izvaro/, bet mirklī, kad džordžam /atcerieties to jauko džūdu no Across the Universe/ cirta galvu, bēru asaras kā pupas un pie sevis skaitīju aizsākto psalmu:
"Tas Kungs ir mans gans, man netrūks nenieka. Viņš man liek ganīties zāļainās ganībās. Viņš mani vada pie skaidra ūdens. Viņš atspirdzina manu dvēseli un ved mani pa taisniem ceļiem Sava Vārda dēļ. Jebšu es arī eju cauri nāves ēnas ielejai, taču ļaunuma nebīstos, jo Tu esi pie manis, Tava gana vēzda un Tavs gana zizlis mani iepriecina. Tu klāj galdu, maniem ienaidniekiem redzot, Tu esi svaidījis ar eļļu manu galvu, mans kauss plūst pāri malām. Tiešām, labums un žēlastība sekos man visu manu mūžu, un es uzturēšos Tā Kunga namā vienumēr." (Ps. 23:1-6)