gāju pa ģertrūdi un atcerējos, ka kādai ai ku sen jau izbijušai klases biedrenei bija tik kolosālas potītes! nu ļoti. viņai bija diezgan daudz liekā svara, pat korpulence, bet tāda potīšu grācija, ka, bijis es vīrietis, kaltu tādus dzejas pantus, ka tās potītes kļūtu nemirstīgas