Skaisti, ka saglabājušās tik daudz senu grāmatu. Vecmāmiņai bija arī labas, bet visas sadega. Pie manis bija palikusi lūgšanu grāmata čehu valodā, izdota 19. gs. beigās, bet pēc remonta laikam kāds to bija izmetis sadzeltējušo lapu dēļ, jo vairs nevaru atrast. It kā praktiskas nozīmes tai nebija, tomēr uztvēru kā tādu mīļu piemiņas lietu no dzimtas. Lai grāmatām vēl ilgs mūžs un labas mājas!