2018. gada rudenī es biju komandejumā Kauņā, tajā laikā apsvēru domu, pieteikties mēnesi ilgai stipendijai Lietuvā. Vakarā sēdējām krodziņā, es ar rūpju rievu pierē un raizējos, kā tas vispār varētu būt iespējams. Kā darbā nokārtošu brīvu mēnesi, kur likšu bērnus utml. Jauka lietuviete man tovakar deva labu padomu: "Tagad piesakies un aizmirsti, ja izdosies, tad varēsi pamazām sakārtot pārējo". Tā arī notika :)