balets Ņižinskis

/izskatās, ka LNOB grib pārsist Nacionālo Teātri krēslu neērtumā. man caur zeķbiksēm un šifona kleitu samts dibenu sabakstīja līdz pumpām ar visu to, ka pēc piecām minūtēm uzklāju savu šalli/

par to Ņižinski vēl domāju. bija daudz labu lietu - man patīk baleti bez applausu pauzēm, mūzika bija ļoti skaista, 3.rindā varēju redzēt arī mūziķus, bija daži superskaisti momenti, bet pati dejas valoda man likās neirotiska un hiperseksualizēta, sižets bez programmas nebija saprotams (mājās neizlasīju jo nebija laika un to, ka iešu uzzināju tikai iepriekšējā vakarā). šodien kad drusku nosēdušies iespaidi (centrs zaļo un zied un smaržo un san un strūklakas!!) tāds drusku meh. 2016.gada izrāde, balva par labāko jauno izrādi. o.k., pirms septiņiem gadiem, o.k. atsauksme uz mākslas formātu un vēsturi, bet mani nepārliecina tās mūzas komplektā ar dižās krievu mākslas atklāšanu Rietumu pasaulei komplektā ar vulgaritāti mūsdienās taisītiem darbiem. nepalika skaidrs kas tad ir tas ģeniālais un neatkārtojamais ko viņš ienesa un mainīja. par skandalozo viss skaidrs, bet arī man apkārt sēdošās nepārprotami slāvu kundzītes izejamās copītēs (dažas pārsegtas ar melnu zīda lakatiņu tikai uz copes. šo brīnumu nebiju redzējusi gadus 15) nešokējās no dažāda veida seksiem uz skatuves, arī viendzimuma. gribējās vairāk tās Ņižinska kustības (vai arī tur tādas bija, tikai man nenolasījās, jo neesmu īsti tēmā). m?