Es arī samierinos, ka man kaut kas mirst, nevar pie tam saprast, kas tur par vainu, vai tripsis vai tiešām tumsa un nepareizs klimats; nosmidzināju ar Neemazal, bet mandevillas un čili piparu tomēr nācās izlidināt ārā (pipars pagājušo ziemu pārcieta). Gribu pārziemināt pelargonijas, bet tām aizdomīgi kalst lapu malas (nav man vēsas un gaišas vietas, tikai palodzes virs radiatoriem, kur no vienas puses karsts, no otras loga vēsums).
Vienīgie, kas pastāvīgi jūtas labi, ir hlorofīti, antūrijas, pasiflora un begonija. Begonija un hlorofīts vispār ir relikts no padsmit gadus senas pagātnes, kad es vēl nebiju pazīstama ar vīru, saņēmu augus "manotojumā" un begonija pat nepārstādīta visu laiku dzen lapas un reizi gadā zied.