tas jau kaut kā izlīdzsvarojas, es arī pati ik pa laikam nevaru izturēt un eju pa gaisu un neforši izdaros, bet tad ir tādi periodi, kad ja pacenšas (un ja sanāk) katram bērnam iedot to, kas tieši viņam ir vajadzīgs tādā veidā kā vajag, ir harmoniskāk un foršāk, tāpēc es cenšos kad vairs nevaru, paņemt pauzi, apzinātāk domāju par savām vajadzībām, da kaut vai ieplānoju kurā pauzē ēdīšu vai ko es ņemšu līdzi apēst ja visu dienu jābizo vai kur paēdīšu, cenšos neplānot vairāk par vienu lietu vienā dienā (ārsti, kkādas darīšanas) vai ieplānot ar rezervi, ja kas noiet greizi, izdomāju visādus šortkatus (kad ir vecmāmiņas zaptes citreiz ēdienreize ir zaptsmaizes ar pienu cik lien iekšā), neiespringstu ja vakariņās viņi ēd tikai sagrieztu sieru un papriku etc.
un kopš es atmetu 'estētiski' kategoriju attiecībā uz bērnu apģērbu, ir pavisam viegli. nu, līdz brīdim kad izrādās, ka vairākas dienas vilktās bikses ir ar krāsu pleķi no pirmdienas vai mīļākajam krekliņam piedurkņu galos vecuma caurumi sadiluši :D bet tad es atceros alternatīvu un atslābstu vai to drēbi nolieku savā skapī tumšā stūrī un pēc pāris nedēļām pa kluso izmetu, ja tiešām ir aizmirsta un neprasa kur ir