nereāli gribas uz kādu no tām ballītēm, kas bija populāras manā studiju laikā. kādā dzīvoklī ar maz ēdiena, bet gana daudz slikta vīna, cigarešu dūmiem pilnām telpām, mūziku un sarunām par dzīves Jēgu un lielajām patiesībām un cilvēkiem, ko pirmo reizi satiekot, šķirties kā draugiem

un vispār smieklīgi, es ik pa laikam aizeju cibā kaut kur papļāpāt, ieskrienu uz mirklīti un tad vai nu atrubos un izslēdzos, izbeidzas brīvais laiks kad domāt un noformulēt kā to uzrakstīt vai ieraksts pazudis un nevari atcerēties, ar ko pie kā pļāpāji vai paslēpts. ja šādi ir tajos 'labākajos gados' sievietei Balzaka vecumā, tad kā būs tālāk :D puse izklaižu vecu ļaužu kopienās ies garām vai tiks aizmirstas