sāku saprast fišku par to, kādēļ ar ierēdņiem visu vajag rakstiski. jo jebkurā mirklī pēkšņi var izlīst kāda nianse, kas tev visu sarežģī. un parasti tā nianse ir tādā jomā, kur tu esi labticīgi pieņēmis, ka ir tā, kā tev saka kad tu konkrēti pārjautā un precizē. bet nu nekas, es esmu iemācījusies Demonstratīvi Paklusēt. tad, kad tevi strostē vai kaut kā izrunājas puspaceltā balsī un tad sanāk, ka tu ķipa esi kkā ne tā sapratis, nav jātaisnojas, nav jāskaidrojas, nav jāpārtrauc. pietiek uzsvērti paklusēt un tad pēkšņi izrādās, ka visu var nokārtot civilizēti. un klusumam pat nav jābūt pārāk ilgam un agresīvam
darbojas arī telefona sarunās