It kā pat nebija orientēta tikai nestrādājošām turīgām. Man vienkārši sāk likties, ka dzīvesveids arī upper middle class (kam es nepiederu) jau sen vairs nav tāds, kā iepriekš. Visas tās lielās dārgās (200 tkt+ pirms cenu kāpuma) mājas piepilsētās bez skolas autobusa, bez infrastruktūras paģēr aukli ar mašīnu (labu veiksim sakarīgu atrast arī ja var maksāt pofig cik). Ļoti daudzi katru dienu ceļas nezincikos un ceļā pavada ļoti daudz laika, bieži vien kopā ar bērnu, jo dārziņš pie darba, pat ja dzīvo Siguldā. Ģimenes, kas dzīvo finansiāli nodrošināti, bet tēti satiek brīvdienās vai darbadienas vakarā uz 20 minūtēm. Vai tie, kam darbs ir 12 stundu maiņa. Un ne vienmēr ir opcija nomainīt darbu ja joma specifiska. Kur nu vēl tie, kas atbrauc uz pāris nedēļām ik pa pāris mēnešiem. Tos cilvēkus ieteikumi stipri sarūgtinātu labākajā gadījumā