Biju pie tantītes. Viņa ļoti nopriecājās, kad mani ieraudzīja. Vispār neko nesaprot, iedotu karoti iegrāba mutē un sāka sūkāt, bet bija priecīga par mani un daudz pļāpāja, kā viņai garšo tas maizes jogurtiņš, skalināja priecīga krūzītē ka labi, ka ir biezums un beidzot labi salds un lai es paprasot apsardzei, man arī iedošot un kas to atnesa

Un es domāju aaaa! Vļip ačkarik, tad jau laikam šis pagaidām uz ilgu laiku un uz pavisam un priecīgi (tā par mani pēdejo reizi priecājās draudzenes bebis 7 mēn), bet arī johaidī, katru vakaru