Man šķiet, ka tad, kad tev ir bērni (tasir kādu laiku jau ir un tu esi visu ko piedzīvojis un drusku attapies), tev paveras visādas jaunas dimensijas un pasaule kļūst niansētāka. Grāmatās lasot citreiz atklājas vairāk, filmās arī. Ne vienmēr tas ir kas labāks. Es ļoti jūtu līdzi Brālīša māmiņai un mājāzim, bet lasot Emīla nedarbus tur ieraudzīju daudz ko tādu, ko bez bērniem neredzētu un kas tur ir apzināti vai neapzināti ierakstīts. Bieži tās ir arī visādas ļoti gaišas lietas

Bet šodien kad ar galvu kā spainis, nelaimīgiem 36,9' un puņķiem vārīju bubertu un pēc tam vienai porcijai rūpīgi kasīju nost par daudz uzbērtu kanēli, es ieraudzīju visādas nianses 'nevaru' 'grūti' un sevī pašā tādu lielu praktisko mīlestību un gaišumu