Oij, traki, ka bērni neiet mežā. Es laikam tik ļoti no mazotnes ņēmu uz mežu, ka nu skrien tā, ka bail, ka nomaldīsies. Es gan viņiem arī taisu sacensības - atrodi sēni! -, jo sacensību gars viņiem ir, ēm, ļooooooti izteikts.
Tā kā man, visticamāk, nekad nespīdēs sēņot tikai pieaugušo kompānijā, es ņiguņega sēņošanu esmu atzinusi par pietieksmi relaksējošu :)