Skola nav tālu, redzam pa bērnistabas logu, tik jāapiet mājas galam riņķī, bd 500 metri, bet tos mēs neomā esam gājuši arī pusitru stundu gaudodamas (jo es vienā mirklī vairs nevarēju pastiept divus niknus gremlinus un uzpasēr vēl vienu pāri visiem mazajiem celiņiem). Tā jau būs jādara, ka ved arī vīrs, bet gribas vēl lai sanāktu mierīgi laiks mājasdarbus izdarīt, 1:1 laiks ar vecāku. Es gribētu kādu pulciņu viņam, bet par tiem arī nekas nav zināms, tieši tāpat kā kurā dienā beigsies stundas un kā tad salāgot ar izņemšanu no bd, tur vēl būs prieki ar atdošanu un paņemšanu pie bd ārdurvīm.
Un tas viss strādā tikai tik ilgi kamēr kāds viens nav mājās slims :D
Visvairāk besī tā neziņa, jo es izstāstu jau iepriekš, tas ļauj laicīgi aprast un sagatavoties a tagad nekas

Vēl jau ir vīramāte, bet tas ir sarežģīti, jo visi tik lieli mākslinieki, ka man pēc tam nervi čupā, bet nu jā. Arī par šo cenšos nedomāt