Skaista kleita un auduma platformenes ar džungļu rakstu tā, ka tu pēkšņi esi virs metru astoņdesmit. Skaistā, skaistā somiņa, kas pirmdien pirkta humpalās. Platmale. Brilles, kas daļēji ir arī pret sauli. Blakus mīļa draudzene un plaukstā ķirši. Aiz muguras kapi, skats uz upi, gaiss san, ķīvītes un zvirbuļi in visa dzīva radība. Ūdens kā piens un stipra maiga straume. Smagas tēmas un saviesīga pačalošana, citi cilvēki bet nedaudz un netraucējoši. Priecīgas priecīgas ziņas. Dalīšanās un dalīšana un uzlādēšanās. Saules krems, jo silda, bet nespiež. Atkārtotas peldes.
Pērkona dārdi un izžauts dvielis un peldkostīms (džungļi un ļeopardka un dzintarkrāsas bļeski) un lietus, ka balts un 'fotografēšana' un samērā ok vakars un svaiga zemeņu zapte uz baltmaizes. Un pilna vāze pie zemes nodauzītajām koši rozā peonijām un jasmīniem (mani mīļākie ziedi) slapjām kājām brienot pa piebridušu mālu, gaiss smaržo kā tikai karsta jūnija vakarā pēc negaisa un tas ir katru reizi tik no jauna un tieši tāpat kā tūkstošiem reižu pusaudzībā ar laiskām domām par to, ka jāpaspēj vēl papeldēt pa pliko tumsiņā. Un tad uzlec mēness kā siera ritulis

Noķēru beidzot to sajūtu. Ka ir vasara un (beidzot atkal) gribas dzīvot. Vēl drusku padzīvot.