Man vienreiz bija mutiskajā eksāmenā pilnīgs čiks, es ne vārda nevarēju pateikt, galva kā izslaucīta, mani mudināja pasniedzēja, es vispār neko nevarēju arī priekšā sakot, izkritu, protams, pārliekot bija labi. Tas bija svešvalodā. Labi, ka sapņos nekad nav bijis.
Un šis laikam pirmais sapnis ar kailuma motīvu. Galvenais, ka viss ļoti reālistiski, tie cilvēki tieši tādi kā dzīvē, kustības, balsis, mīmika, acis. Nezināju, ka vēl atceros