Es uz kobru 2x ar tikai ar rīkles anestēziju esmu bijusi.
Vienreiz pa ilgo, jo bija paraugi jāņem.

Šito vemstīšanos, viss ķermenis stresā. Siekalas, puņķi, asaras bez jebkādas kontroles.

Man gan visādu citu brīnumprocedūru nav bijis.

Bet es varbūt labprātāk pārciestu vēl kādu kobru, nekā, ka man mamma matus sataisa :D Bērnības mūžīgās šausmas, jo man jutīga galvas āda, bet mammai stingra roka un bija ignors uz manām ciešanām.