Manam vīram ir līdzīgi ar Purvciemu, tur mazāk dzīvo vienā mājā, bet masveidā precas vienas vidusskolas ietvaros. Ne tikai vīra vienaudži, arī abi viņa vecāki ir šķīrušies, bet atkal precējušies ar tās pašas skolas biedriem. Es kaut kā pilnīgi šito neiešanu ārpus "ciema" nespēju uztvert.
Bet Ziepniekkalnā apmaldījos neilgi pēc pārvākšanās uz Rīgu. Es nāku no pilsētas, kurā ir trīs (!!!) 9 stāvu mājas, tās pašas plašumā pie upes, tāpēc tās nebeidzamās, vienādās kastītes bija šaušalīgs piedzīvojums, kurš vēl ilgi murgos rādījās. Kad zepčikā pārādījās TRE sākām piebraukāt, dažreiz arī uz Kurzemes pelmeņiem, pamazām sāku saskatīt arī kādu šarmu, bail vairs nav :)