Ētiskā dilemma

Cepām tās desas un redzējām stirniņu. Pēc kāda laika no kaimiņa nožogotās milzīgās teritorijas suņi sāka dzīt. Es neredzēju, tik dzirdēju, viens toč bija mazs pretīgs kašķis, reāli jau iegājis afektā. Dzenāja ilgi. Nemaz ne baigi tālu ceļš. Ok, ne baigā satiksme, bet vairākas mājas un mašīnas šad tad brauc. Pavasarī viena stirna vīramātes daļā bija noplosīta beigta, palicis bija galvaskauss un dažas detaļas.

Un tagad es domāju ko darīt un kas būtu adekvāti un ar vajadzīgo efektu. Vēstule pastkastītē ar argumentiem paralēli visiem vajadzīgajiem zvaniem? Zvani bez vēstules? Es zinu, ka ir daudz saimnieku, kam nav ne mazākās nojēgas no likuma prasībām un tur viņus drīkstētu arī šaut (skaidrs gan, ka neviens to nedarīs) un viņi vispār neaizdomājas līdz elementārām lietām, kas skar veselo saprātu un pienākumu