Bijām uz Tērvetes dabas parku. Sīki sajūsmā (izņemot atpakaļceļu, kad nr.2 paziņoja, ka neies pa taciņu, jo tur nav lapu! Turpejot viņai nepatika, ka viss lapās un nevar saprast kur jāiet, jo taka nav redzama). Trepju un kāpšanas padaudz, bija viss kaut kas foršs un interesants, nebiju bijusi kopš skolas ekskursijas. Man visvairāk patika rūķu namiņi, kuros sīki līda iekšā, bet kas ar visu jumtu man apmēram lidz plecam un turpat Veļu aka (latviskā dzīvesziņa 101!), nu tāda gandrīz divmetrīga bedre ar divām ieejām un pārsegumu, resns pieaugušais tur nemaz nevar ielīst, bet mierīgi iekrist var gan.
Bija diezgan daudz asins stindzinoši fubļē objekti, tajā, kas augstu gravā kur uzejamā daļa nu tā (noiet pa to jau riebīgi), lejā kāpjamā mēmās šausmas, attaisi jaku līdz galam, noņem cepuri, iekrampējies stāvguļus ar vienu padusi lenterī, pie otras turi mazizmēra plaukstu un ceri, ka cilvēks nepaklups, jo nāk ģībiens/vēmiens un plauksta drausmās nosvīdusi tik slapja, ka var nenoturēt un ja pa tiešo uz leju, tad drusku sasitas (lai gan visur ir @#&€ spraugas. Laikam lai labāk notek lietus un vēmekļi), bet ja caur roku balstiem, kad dziļi lejā un vēl upītē.
Naivā koktēlniecība brīnišķīga un ar soliņiem pareizā attālumā, atrakciju laukums brīnišķīgs. Cilvēku bija padaudz, bet nebija stumdīšanās grūstīšanās, galīgi sagurušie starp punktiem varēja braukt bānītī.
Ir labi, var atkārtot (tagad es zināšu kur nekāpt), bet vajag mugureni ar našķiem
Brigaderes dendroloģiskajā parkā gan nebijām, bet arī parastajā mežā bija šis tas interesants iestādīts
Nu jā un mitrā un lietainā laikā nav vērts, jo viss būs glumš un slidens