Padomāju par to pirkumu, nopriecājos (īpaši silda doma par vairākiem litriem dažādu vannas putu), pie sevis iesmīnēju par to, ka varu kko no tā ļaut mātei iesaiņot, man tak būs v.d. un tad pēkšņi bladāc! V.d. gribu ziedu bumbu podā. Tās skaistās rūgtenās rudens puķes. Un gribas tik ļoti, ka gandrīz vai rīt jāskrien meklēt. Vai viršu podiņu (moš to balkona kastē), tos nesen vēl noskatījos, ka zied un koši un manā mīļākajā krāsā un SMARŽO!