Mums jautrākais bija, ka audzinātāja līdzjūtīgi apvaicājās kā mums ar auto un vai avārijā neviens necieta. Neko nesaprotu. Izrādās - mēs kāreiz nopirkām otru auto. Audzinātāja, manījusi ka atved ar citu auto, apvaicājās dēlam, kāpēc cita mašīna. Un dēls (5 gadi tad laikam) uzbūra sirdi plosošu stāstu par avāriju, kurā esam tikuši. Mašīnu sasituši un tāpēc nopirkām citu.