Izrādās uz šodienu bija līdzi jābūt sāls mīklai, lai var klasē taisīt medaļu :D

pa lielam jau man pret to skolu (un skolotājām) nav nekādu lielu aizspriedumu un neizpildāmu prasību, es vienkārši esmu nogurusi no šīs nepārtrauktās nenoteiktības, mainības un informācijas sadrumstalotības dažādos kanālos. visu laiku tāda sajūta, it kā man suns būtu apēdis mājasdarbu un man pat nav suņa! diemžēl daļa no lietām ir saprotamas, jo skolai jālavierē starp IZM, RD un tagad arī SKPC un tur nav nekādas loģikas un ik pa laikam nāk jauni absurdi, kad nu jau liekas, ka tālāk vairs nav kur. oktobra vidū klase palika bez klases audzinātājas, kamēr direktore (!) nepierunāja pēc ilgstošām veselības problēmām darbā atgriezties kkādu savu drušku (!). pirmā sapulce (pēc tam, kad vismaz nedēļu stundas vadīja visi, kas varēja, t.sk. skolas psiholoģe un direktore pati un daži skolotāji no otras skolas ēkas drusciņ tālāk rajonā) bija ar viņām abām klases audzinātājas virtuvē :D
un es tikko sapratu, ka tā sāls mīkla bija nevis Whatsapp (kur es šovakar izmeklējos, neatradu) vai kopējās ziņās e-klasē, bet pagājušajā nedēļā, kad vispār bija brīvlaiks, bet dažiem priekšmetiem parādījās stundās paredzētā viela, uz stundu līdzi ņemamais vai mājasdarbi. un arī bez kādas loģikas, jo to, ka vajag grāmatu lasīt pašam, es neizlasīju
bet nu vismaz skaidrs - nejūdzos, toč bija. varētu teikt, ka nevaru sagaidīt nākošo šitādu sūdu, bet galīgi nebūtu taisnība

stulbākais, ka tā šis sit pa nerviem, ka man nereāli grūti pievērsties pašai savām lietām un pauris jaunu informāciju vienkārši neņem pretī un stress par pirmo k.d. vēl priekšā
ļoti nogurdinoša tāda raustīšana, visu laiku ir sajūta, ka kkas palaists garām un tur īsti neko nevar ietekmēt un tu tik rausties kā puņķis uz drāts /skūzi/