skan: pistol annies
reāli tresī un holistika un naturopātija un 'viss ir galvā' reāli šobrīd kaķim zem astes (lai gan praktizējot +- regulāri fona balto troksni drusku mazina)
pēc divām nedēļām laukos un nemitīgas ēst gatavošanas-trauku mazgāšanas, trīs bērnu un veca demences cilvēka ganīšanas (ar visu to, ka daudz ko vēl var un palīdz visādus mazos darbiņus, rīcība pa lielam pilnīgi neprognozējama, mani nervi reāli čupā), principā - ceturtais bērns, atbraucot mājās bija pirmā diena ar pārkārtotu bērnistabu - jauna divstāvīgā gulta, lielais uz augšu, mazais bailīgākais puikas vecajā gultā uz nelielām trepītēm, bet drāma neizpalika, nē, tā bija krāšņa un pārcēlās arī uz nākamo dienu. plus vēl jaunajā izmērā īsti nebija gultas veļas, es kaut ko ar Dievu uz pusēm salāgoju no krājumiem un audumiem (materiāls man būtu, es esmu ļooooti daudz naudas iztērījusi flanelī, bet lai arī galds atkrāmēts tā, ka šujmašīnu pat redzu, kuram tad ir laiks piesēsties, saregulēt un šūt, gandrīz vai no mātes jāaizņemas, viņa pag.gad. nopirka pavisam jaunu, bet nu arī čakars)
atbraucot no laukiem aizvedu vecāko sapotēt pret difteriju, beidzot atradusies jauna ģimenes ārste, kas pārņēma pediatres praksi, viens stresiņš nost. un likās tāda normāla
atvedu no laukiem visas sīko nākamā izmēra drēbes, tur palika tikai apavi un puikam divus/trīs izmērus tālākās lietas (mūs ļoti samīļojuši mātes paziņas un radi). gribu atvest pilnīgi visu, vienas darba bikses katram un viss, lai tur nekas nestāv kožu ēsmai, būs mazāk ko pārmazgāt atbraucot.
uztaisīju lielo revīziju, ļoti daudz no esošā sabrāķētu (a kur tad likt?! līdz pārstrādes konteineram jātiek, HM dod kuponu, man vajag apenes un iespējams vēl šo to, bet pirms tam jāuztaisa revīzija apakšveļas atvilktnē lai saprastu ko vajag, cik, vajag naudu, laiku un gribēšanu. muhahaha)
noliku draudzenes bērniem (principā meitai) 2 kastes, 2 maisus un vēl iesāku kasti un iesāktu maisu ar drēbēm (ceru, ka viņi drīz brauks, citādi neaizvedīs)
visas nelikvīdās zeķes, savas apnikušās drēbes, kas atbilda kritērijiem aizvedu svētdien draudzenei, atpūtos no nemitīgās stresošanas un kārtošanas un nesaprašanas ko un kā un kur un kad
precīzu stundu saranstu izskatās, ka uzzināsim 1.09. un cerams tad arī būs kāda vecāku sapulce, kad pateiks ko vairāk par augusta vidū iedoto vajadzīgo lietu sarakstu.
pirmais septembris sākas 11.00. vakarā vīramāte grib uz kūku un kafiju, vīrs saka mēs pēc oficālā varētu piknikā uz laukiem ar picu <3 BET - gribētos lai puikam svinīgi ar abiem vecākiem, a sīkām tā karantīna, diez vai drīkst ņemt līdzi ārā pastāvēt, nez vai varu uz to uzrunas laiku uzticēt vīramātei smilšu kastē vai tml
testu rezultātu nav un izskatās, ka nebūs, medmāsa saka, ka ierodas visi, ja nu kādam nepareizs rezultāts, viņa zvanīšot. muhaha
šodien skrēju uz centru specifiskā aptiekā pasūtīt zāles, dabūju beidzot e-pastu lai citreiz var braukt tikai pakaļ, aiznesu lielu maisu uz Otro elpu, Stabu ielā tur tik smuks pagalmiņš! <3
toties tagad vakarā i uzliku ieplānoto e-pastu divas dienas pirms iztek receptes termiņš, i atgādinājumu telefonā. atbraucu, pabeidzu rīta kafiju, pačurāju un aizvedu taboru uz parku apskatīties lunaparku, mājās sastrīdējāmies, jo viens cilvēks nenomazgāja rokas, neēda, aizgāja gulēt neēdis, pagulēja divi tikai kādas 40 min (es pati kādas 20), tad cēlu uz kakao ar cepumiem, jo nu kamon, mēs esam drausmīgi izkrituši no režīma, a pirmais septembris jau parīt! un par to kā tas notiks man vispār negribas domāt un uznāk galvassāpes, jo es nezinu cikos būs jāved vecākais, cikos jāpaņem, kā to salāgot ar brokastu ēšanu, zobu tīrīšanu, saģērbšanos un sīku aizvešanu uz bd uz citu pusi (un tas ir ilgi, ja vajag sirsnīgi izraudāties pa ceļam). un tad samarķēju visus skolas piederumus, saliku penālī to, ko tur vajag (krāsainos zīmuļus katru dienu staipa līdzi?), saliku maisā sporta tērpu, atkrāmēju galdu, iekārtoju viņam vietiņu, noliku lampu un robežu trekni iezīmēju ar diviem puķu podiem (nr.3 - a kur man tur būs vietiņa galdā. galds ir pie nr.2 gultas gar sienu tāds trīsmetrīgs ar atvilktnēm un durtiņām, kam viss ir priekšā.lol), tad viņi izgāja ārā, es uzlēju tēju visiem, tēju sev acu kompresei, pie dirvīm piezvanīja.. vīratēvs. īsos ciemos un vajadzībā, aizvedu ciemos uz bērnu āra laukumiņu. ienācām, vakariņas, saliku veļu, mazgāšu rīt
rīt puika pie acu ārsta, man ar sīkiem vajag izdomāt ko TĀDU iesākt. domāju moš bibliotēka, izlasīt kādu grāmatu, nodot, pie reizes uz mākslas skolu liekos smukos traukus. sajutos bagāta, jo RS kontroliere mani iepriecijnāja - man ir daudz braucienu, sliktākajā gadījumā varam braukt šurpu turpu ar transportu
pilnai laimei vēl tie $#@%& tārpi: esmu lielajos grādos izmazgājusi gandrīz visu to, kas vārtījās pa bērnistabas paklāju, viss liekais noņemts nost, būs mazāk krāmu, gultas veļa nomainīta, dupšudvieļi ieviesti, pie katras iespējas individuāla mazgāšanās (vienreiz salūzu, palaidu vannā visus reizē, jo nu tāpat jau visiem ir), nebeidzamas roku mazgāšanas ar ziepēm, mīkstās mantas salikšu maisā uz balkona, kad būs iespēja, aiznesīšu izmazgāt un izžāvēt uz mazgātuvi, cietās kaut ko palaidīšu vešenē. ar traika gludekli neko neesmu iztvaicējusi. bet nu es arī esmu tikai (pārguris) cilvēks un ko šis vispār dos es nezinu, jo tāpat visi tie, kas rajonā, iet uz tiem pašiem laukumiem, tām pašām smilšu kastēm, bērnu dārziem, baseiniem. un smilšu kastēm sezona būs vēl kādu mēnesi. nagus vienam nogriezu, abi pārējie grauž paši (arī kājām, esmu izmisusi, bet vēl nesamierinājusies. rūgtā nagulaka jāpamēģina vēlreiz, iepriekš efekta nebija, ja neskaita dermatītu.lol).
piektdien no rīta sīkas jāatrāda dakterei.
pašai jāpaprasa nosūtījumi pie speciem, vizītes jau šomēnes a man liekas, ka man termiņš izbeidzies. un es pat dabūju atkārtotai vizītei pierakstu. vienam no diviem. lol. bet nu vismaz i nervu zāles varēsim puslīdz pieregulēt i divi viedokļi par to bumbuli par kuru mēs līdz mēneša vidum nedomāsim, jo tas tur visdrīzāk ir jau sen un neko nemaina.
gan jau izlasot vien arī kādam sagriezās galva. un es pa vidu visam šitam neesmu sazvanījusi savu ģ.ā. (tas kā vienmēr ir sarežģīti), bet rīt mēģināšu cītīgāk kā parasti un ja nu nekā, tad pēc Adaptola rāpošu pie dežūrārsta, jo nu i nah. norakstīt nost un paklausīties labu popiņu palīdzēja, bet tas vien un tēja, kuru es ar lielu tīksmi tūlīt uzliešu un izdzeršu, kaut kā baltiem diegiem savilks kopā un tāpēc es pēc Lordes Royals klausīšos Tas mūs neuztrauc un fantazēšu par puķēm un kūku, ko pirkšu mammai dāvanā sestdien. jo viņai šodien dz.d. un mēs nesazvanījām video zvanu, jo lielākoties tas vienkārši nebija iespējams. un vēl es sapņošu par kinorandiņu ar vīru, lai gan neesmu spējīga visu tam saorganizēt
Ā, vēl aizmirsu ierakstīt, ka puika laukos esot pastiepās par 2 cm bikšu starā un tagad viņam džinsiem vajag nopirkt jostu (hahaha, bērnu izmērā vai nesarežģītu aizdari par normālu ciparu meklēju jau ilgi), draudzene salikusi aizaiznākamā izmēra drēbes (a man vēl skapjaugša nav izrevidēta da galam). un ka mēs vēl pārcēlām lielu plauktu ar visu saturu uz citu vietu bērnistabai un tāpēc atkal bija viss kaut kas jākārto un jākrāmē un jāškiro un jāsaprot kur likt
un vēl man visu laiku konstanti ir sajūta, ka es kaut ko svarīgu esmu aizmirsusi un nebūtu jau brīnums, ne.lol
