Šonakt sapņoju. Piesitās man kaut kāds džeks. Nu tāds tipiski alternatīvais kā ap divtūkstošajiem. Garos gaišos matos, iespējams dredos, krāsainā adītā jakā, mugursomā. Bijām mēs uz kaut kādu pasākumu Kultūras Akadēmijā, tur bija vienā vietā lekcijas, citā kaut kādi priekšlasījumi, vēl citā kas alternatīvs ar piedalīšanos. Viss bija labi līdz mirklim, kad vajadzēja aiziet uz wc. Sēdēju es uz poda, tur aiz manis stāvēja rinda uz spoguli lai uzkrāsotos, ķemmētu matus, pļāpātu, samājos ar studiju laika draudzenēm un visu laiku stresoju par to, kā noslaucīt dibenu un kāpēc tur ir tik daudz cilvēku, tad, kad es kaut kā akrobātiski izpildījos ar papīru rokā, roku podā nu tik slaucīšos (skūzi), tas džeks atnāca, sabučoja man pieri, jo viņam jāiet pie čomiem papļāpāt, vēlāk saskriesimies
Un tad vēl mēs mazpilsētā gājām pāri galvenajai ielai, kas iet kalniņā un bija jāpaspēj pāri starp fūrēm, kas veda milzīgas mākslīgas cūku galvas
