Tagad nāk smiekli. A tad gandrīz ar sirdi aizgāju. Skatos sīkam matos mazs brūns kustīgs krikums. Ļoti daudz domu ātri caur galvu izskrēja kamēr pieliecos, uz īkšķu nagiem pārkniebu un sapratu, ka rupjmaizes drupača

Es zinu, ka Tas notiks un ir diezgan neizbēgami, bet par utīm pretīgākas man šķiet tikai aknu fasciolas un tās dzīvē redzēt varbūt paveiksies neredzēt

Morisette Amon Rise Up.
Normālu video neatradu, bet vismaz vairs negribas lekt Daugavā

Un šo dziesmu arī n maz īsti nebiju dzirdējusi

Nesen fb pamanīju tādu brīnumu kā Radio Brīvā Eiropa. Kopš bērnības nebiju dzirdējusi, kad to pieminēja kaismīgās diskusijās gandrīz līdz kautiņam. Tāpat kā nabaga Zīgerista banānus
:D

šī ir ļoti nepieklājīga dziesmiņa, kuru klausos kad man ir ļoti slikts noksaņojums un vēlams puspudele vīna ribās un domāju gan par visu acīmredzamo, gan visu to, ko dziesma nes konotācijās un vispār par sievietēm, kuras to dziesmu dzīvoja ikdienā. un tad drusku atlaiž un paliek vieglāk
skaņa nav baigi labā, ne uz pilnu klapi jāklausās