Bijām zoo. Nīlzirgs vēl joprojām mans mīļākais zvērs, bērniem ātri apnika. Otrajā vietā spilgi rozā flamings un pāvs, jo bija izgājis pastaigā pie bērnu laukuma mangot našķus.
Nr.1 vēl joprojām sajūsmā par kailajiem smilšracējiem. Tos, tāpat kā surikātus, kas atšķirībā no visiem citiem, kas sprāga karstumā vai mierīgi balģeļi, līda ietusēt zem sildlampas, neredzēju, jo sēdēju uz soliņa blakus nr.2 un blenzām uz milzīgu dzeltenu plastikāta pīli
Vēl man patika pie plāksnes pieskrūvētie visu ragaino ragi, nu tīri tā - salīdzināšanai. Man tik ļoti patika, bet piekusu kompānijā, apsveru domu kādreiz sevi vnk aizvest uz turieni randiņā uz visu dienu

Ahhaa uztaisījis izstādi par fobijām. Kā tā gudri sauca šito? Laba iespēja ietusēt ar zirnekļiem, čūskām, zemestrīci un augstumiem..

Ea īsti nezinu, ko domāju par tām eksotisko tauriņu mājām. It kā smuki, bet sarežģīti. Kaut kā jūtos, nezinu - kā :D