vakar priecīga berzu un pucēju kopā ar Lorīnu Makkenitu līdz nopriecājos par to kā man arī tikpat forši skan kā viņai un tad sāku dzirdēt arī vārdus un aizgāju pinkšķī, jo nu JO.
šodien drusku galva sāp, šo to padarīju, fonā x faktors un man ir jauns mīļākais priekšnesums. tik briesmīgs, ka jau ir Aukstā Māksla. vajadzētu arī kādu nesaprastās mūzikas dārzu kā boženai, tikai dziļi mežā lai ir klusāks. bet varbūt ne dārzu, nezinu, koncertzāli