neizgulējos. jau kopš pirmā zobārsta apmklējuma visu laiku domāju par gudrības zobiem. doma raut ārā un šūt smaganu galīgi nesajūsmina. ja nekas nesāp, protams. ja sāp tad tu esi kaut ar velnu līgumu parakstīt vai ne. biju pirmdien pie citas, patika man labāk nekā pirmā (lai gan bija krietni dārgāk, bet nu sūds ar to, vismaz rtg zobiem uztaisīja), šī saka to pašu, tikai cita motivācija (jo cauri nevis bojā blakuszobus) un galīgi nav steidzami, lai sākam ar caurumiem. un tagad man jādomā par tiem nabaga cilvēkiem iepriekšējos gadsimtos. cik gadus mums ir anestēzija. 100? 150? precīzi neatceros. pat ja sākumā bija tikai ēteris un hlorofils. iedomājieties, kā cieta tie cilvēki, kam zobus rāva kalējs?! un kā bija tiem pirms tam! un tiem, kas vienkārši mira no sastrutojumiem un ar zobu sāpēm
bet nu štrunts ar to visu, ne tādēļ es negulēju. bija man anestēzija vaigā, bet citreiz laikam iztikšu bez - vaigs visu vakaru bija nelietojams, dot komandas un lasīt skaļi bija grūti, bet tagad man sāp tā dūriena vieta. it kā nedaudz, tomēr pietiekoši lai naktī sapnī atkal un atkal būtu jāskatās video par to, kā top amerikāņu smaids. tāds, kur atgriež vaļā smaganu, izrauj visus zobus, zobu vietās žoklī ieskrūvē skrūves, uzliek un pielīmē protēzi ar smaidu
briesmīgi. jo tas video ir wow! viens no pārsteidzošākajiem, neiedomājamākajiem un vienlaikus briesmīgākajiem ko es jebkad esmu redzējusi
paldies tev, zemapziņa