es gribu draudzēties un socializēties. diemžēl atkal visi bērni slimi.

toties bijām vakar uz kino. vispār forši, ka aizej uz ķinīti un vēl vari izvēlēties uz kuru latviešu filmu gribi iet

pieaugšanai ir briesmīgi daudz mīnusu. izrādās, ka pieaugušie nemaz tik pieaugušie nav (pamatskola vol.X), tu visu laiku attopies kaut kādās wtf? situācijās un nav pat neviena kam īsti pajautāt 'a ko tagad darīt' jo nu jau pieaugušais esi tu pats un pat mamma varbūt ar konkrēto sviestu nav saskārusies. vai apkārt negadās neviens 'pieaugušāks pieaugušais'. izrādās, ka kādu iemeslu dēļ nemaz nevar ēst tikai to, ko gribas, vilkt tikai to, ko gribas, iet gulēt (vai negulēt) kad gribas. brīvības mazāk, saistību vairāk, vienmēr ir kāds āķis, kādas sekas

bet ar visu to, par spīti tam, ka nav vairs tā izskata (sveiks, tuklumiņ uz puncīša) un veselības (pēc noballētas nakts knapi var izrēķināt cik veikalā jāmaksā, labi, ka nav jāraksta, nezinu, kontroldarbi matemātikā), es jūtos labi. savā ādā un vispār. visas neirozes tādas pieradinātas, es sev dodu atlaides, jo nu nevar vienmēr visu izdarīt uz uh! un man patīk sava dzīve. un tas, kas ne īpaši, nu pie tā var piestrādāt

manai mammai vienmēr ļoti paticis rozā un perlamutrs u.tml. varbūt tādēļ man nekad nekas tāds nav paticis. tad, kkad skolā (pamatskolas beigās es tā pieņemu) man sāka patikt izšuvumi, īpaši puķītes, drusku vēlāk arī piešūtas stikla pērlītes, Krievijā es iemācījos mīlēt spīguļus, vizuļus, fliterus, zeltu un sudrabu (to ārprātīgo gaiši zils+zelts un/vai sudrabs var saprast tikai tādā kārtīgā krievu ziemas dienā, kad ārā izejot sasalst nāsis un no tā gaišā spožuma sāp acis), pamazām vecāki palika veci un sākās obligātās lielās jubilejas, klasesbiedru salidojumi un kā nu bijis kā ne, te nu es esmu! ar milzīgu vēlmi Svinēt Svētkus. man tagad vajag skaistu un saskaņotu un sakoptu (ha ha) vidi mājās lai var skaisti saklāt galdu (!), garšīgos ēdienus (šie gan nav nekas jauns, gatavošanas čakra man vienmēr bijusi vaļā) un viss ir skaisti
labvakar, es esmu Hiacinte BurkĀ un pilnai laimei man trūkst sudrabkrāsas svečtura un dažu svētku galdautu (ir jau procesā)
jo nu saprotiet paši, kopš atklāju, ka manai šujmašīnai ir opcija 'izšūt cauro vīli baltā diega tehnikā' mani vajā fantāzijas par baltām auduma salvetēm
tik vien trūkst kā izšujamadatas un auduma