es neesmu sadistiska, es cenšos pat domās otram neko sliktu nenovēlēt (lai gan dusmīga gan briesmīgi brūķēju muti) bet veļas pārdevējām, kas pēc tam kad pieklājīgi pavaicāts izmērs un mērīšanai pirmajā reizē iedot sešus (6!) divus izmērus mazākus krūšturus (jo viņai noteikti uz aci šķiet, ka es muldu un tāds izmērs kāds man ir Nevar Būt) pēc taisnības pienāktos tikpat aizvainojošs, sāpinošs un pazemojošs piedzīvojums. uz katru tādu klietni. "Dīvaini, man neviena nav prasījusi šāda apkārtmēra lielāku bļodiņu/lielāku apkārtmēru mazāku bļodiņu" diez kāpēc?!

šis man atgādināja to, kādēļ kopš 17 gadu vecuma krūšsturu pirkšana sagādājusi lielākas mokas un ciešanas nekā zobārsts un kādēļ man tas riebjas un kādēļ es iespēju robežās nopērku uzreiz divus eksemplārus, ja vien ir nauda

istabā ir ieviesies nelegālis. nē, ne kaķis. tas, kas zem gultas jau tikpat kā skaitās pierakstījies. tas, kurš cītīgi slaistās gar vidus durvīm lai tiktu otrajā koridorā un stratēģiski dažreiz ieiet blakus istabā lai pēc tam ar lielu apmierinājumu atsistu vaļā ciet piestutētās durvis un ieviestos lielajā gultā. vienreiz nelegālis atrāva vaļā durvis tikko biju aizvērusi wc durvis un apsēdusies uz poda. šodien pilnai laimei sunītis pārvācies uz bērna gultas kājgali. bērns, protams, priecāsies, bet manam tēvam sirsniņa sāpēs