aizvedu uz veikalu tos nelaimīgos 3,5 eiro. tante bija ļ.pārsteigta un laimīga un man pat tā kā drusku skumji un neērti, ka tas tiek uztverts kā kaut kas Tāds, būtu taču tikai normāli atgriezt veikalā nepierēķināto. es no tā nabagāka nekļuvu, viņa arī ne (bet ja padomā par visām tām reizēm kad uzņēmēji pārdevējām spiež izpirkt pazaudēto, nozagto, sabojāto produkciju, paliek drusku bēdīgi)

palasīju un domāju. jā, viedokļu dažādība, bet no apgalvojuma 'Ko sēsi to pļausi. Dvēsele, kas piedzimst, savā dzīvē var saņemt tikai to, ko ir iesējusi un baudīt augļus vai nebaudīt, ja augļiem nav kur rasties.. Izklausās traki, bet pamesto zīdaiņu dvēseles arī ir izvēlējušās tieši tādu dzīvi, izvēloties vecākus, kas viņus pametīs' man reāli paliek slikta dūša. ja tas nav victim blaming, tad kas tas ir?! šis konkrētais ir no vēdiskā dzīvesveida, bet tagad es tiešām domāju vai man to žurnālu vajag nākamajam pusgadam