jūtos slikta, bet ļoti apmierināta māte. dzeru kafiju, fiksi šo to padarīšu internetā un bērns tikmēr ar auklīti taisa Lieldienu apsveikumus vai ko tml. sagādāju materiālus, izvārīju līmi un laikam tūdaļ iešu pagulēt ar kājām gaisā. auklīte - tā reāli ir Dieva svētība. cēlāmies ap pusdeviņiem, bet ja man šodien pēc šīs nedēļas būtu jābūt vienai, es aiz izmisuma uz mazajiem nabaga spinogriziem būtu sākusi aurot jau pirms kādas pusstundas

vakar ar G_V gultā atvērām jaunus apvāršņus. vārdu pa vārdam un es sāku lielīties ar savu sēklu kastīti. un mēs reāli ieņirdzām par dažām politnekorektajām baklažānu šķirnēm. skaidrs jau, ka politnekorektajā Krievijas Federācijā tas ir iespējams, bet visār - Melnais Skaistulis. Melnais Princis. un bildīte ar apaļiem skaistiem spīdīgiem baklažāniem

tāda, lūk, ir mīlestība: kad miegs nāk ļoti, bet var parunāties par to trakumu kas pārņēmis otru tādēļ lai dalītos priekā. tas bija tas, ko es ar šo mēģināju pateikt