jauns pavērsiens: šodien Ragana atnāca, jo mums esot jānotīra maliņa, citādāk viņa iešot uz banku [par mums sūdzēties]. like wtf?! tik, cik sapratu no viņas lauzītās valsts valodas (1:0 manā labā muhahahā) tur viņai kkas tekot. sirdsapziņa tīra: uz balkona nav ne sniegpārsliņas /viss jau nokusis/. neko citu neesmu paredzējusi tīrīt: neesmu novērojusi, ka citi to darītu (pa logu gana plašs skats uz daudzstāvenēm), nejūtu vajadzību. labu veiksmi viņai skriet pa visām Rīgas bankām par mums sūdzēties /nabaga darbinieki. nedodu ne 5, ka aizies arī un mēģinās noskaidrot kurā tad mēs to kredītu būtu ņēmuši lai - ko tieši? panāktu, ka banka pamatojoties uz to pašu neko neiekasē tos 40+ tūkstošus par divistabu dzīvokli mikrorajonā? it kā mēs no brīvas gribas, bez spaidiem un maldiem būtu gatavi pirkt ŠO nekustamo īpašumu (ar divām Raganām komplektā)/
šis man atgādina kādēļ tajā tālajā 2001.gadā visi bijām tik lielā sajūsmā, ievācoties privātmājā: nav kaimiņu.

es nevaru izstāstīt kā man jāsit pa pirkstiem lai neprasītu jums visādas smukas un krāsainas (vēlams neprātīgi krāsainas, spīguļainas, izšūtas, košas u.tml) vecās drēbes jo man ir uznācis šūšanas trakums un izmisīgi vajadzīga krāsu terapija. tik ļoti, ka esmu gatava nogriezt sporta biksēm galus, izjaukt samta jaku un sašūt tiem bērniem divus miega kurmīšus. jo nu krāsas tādas nekādas tiem konkrētajiem audumiem. un ja man tiešām izdosies saņemties un šonedēļ to šujmašīnu savest kārtībā, nav zināmi rezultāti. jo mani tas trakums ir pārņēmis un nelaiž ciet. un vēl mani ir pārņēmis planētas glābšanas trakums, tādēļ es savas drēbes cītīgi sagriežu strēmelē lai māte var ieaust lupatu deķī pirms man uznāk nostaļģija un es ielieku atpakaļ skapī (man drēbju ļoti daudz, bet no mīļākajām šķirties grūti. ļoti ļoti grūti.) un arī ideju ko gribas uztaisīt un kas viss j
apamēģina ir tā, ka maz neliekas

un vēl līdz ar pirmajām saulainajām dienām un mātes pārlaimīgumu pēc permakultūras lekcijas mani ir pārņēmis dārza trakums. tik ļoti, ka jau esmu sākusi griezt uz pusēm un apakšā sadurstīt piena pakas un jau nedēļas trīs visu laiku cenšos atcerēties iesēt tos nabaga nelaimīgos kressalātus

vēl man par to permakultūru jāpalasa, jo trakums mani jau ir skāris, citādāk mūsu vairāku saimnieku dārziņā kāds labu gribot ņems un izravēs visus 'nepareizos' principus ārā. bet es gribu skaistil krāšņi, jēdzīgi un pēc iespējas slinkāk. nez, jāpaprasa lai man tēs piešķir īpašu parauglaukumu, tāpat vismaz 3 dažādu šķirņu ķirbji, kas jāsēj katrs savā galā lai nesaziedas

un vispār, ciba, man ļoti patīk lasīt tavus ierakstus (un kaislīgās diskusijas) par lietām, kurās vispār neorientējos, pilnīgi neko nesaprotu vai vispār pirmo reizi dzirdu
iedomājieties kā tas notika, piemēram, Apgaismības laikmetā. izlasi, uzraksti un ja vienlaikus par šo tēmu diskutē ar vairāk nekā vienu cilvēku, paiet pusgads līdz diskusija pusē un gadi (GADI!) kamēr pasta ratu nesti un baložu lidināti tie komentāri kolapsējas