bijām vakar uz koncertu. čells un klavieres. iznācu garīgi atpūtusies un atcerējos kādēļ man tik ļoti gribas mācīties čellu

mani mulsina tie blogi kuros par sevi cilvēki konsekventi runā nevis trešajā personā, bet kādā citā apzīmējumā. nu tur jūsmīgā epitetā, piemēram

man ir ļoti piezemēta vīzija par pavasari. (šeit var saķert galvu) par to, kā es pavasarī eju pastaigā visa tāda matiem vējā plīvojot, mugurā blūze leoparda rakstā un kājās mākslīgās ādas legingi
a ko? uz leoparda neredz traipus un no mākslīgā kožaka jebkurus klekšus viegli noslaucīt ar vienu rokas kustību