vakar bijām ciemos. ir baigi super aizbraukt uz jaunu, pašu celtu māju ar saskaņotu interjeru un gandrīz sterilu mauriņu un apstādījumiem. un baigais prieks, ka ir cilvēki, kam tā izdodas un kas var to atļauties. un tad ir arī baigi forši tā, kā mums - ar sakoptu 1/3 no teritorijas un džungļiem aiz saimniecības ēkām, ar mežonīgu ogu dārzu un dzīvo dabu. šodien pie pagraba līda zalktis. es jau sen domāju, ka mums te tādiem vajadzētu būt. būt kā dzīvot, nevis gadīties, ja kaimiņu stārķim izkrīt no knābja. un šovasar arī pavisam oficiāli ežu ģimene. un divas zvirbuļu un viena kovārņu ligzda un pavisam blakus, kaimiņa liepās žagatu ģimene. un citam kaimiņam pāri laukam stārķu ligzda. un krupītis pagrabā. un visāda citāda dzīvā radība - pīles grāvupītē gar mūsu robežu un kameņu midzenis zemē pie siltumnīcas ieejas un tas ir tā jauki un mīļi un nav iespējams, ja dārzs ir perfekts un mauriņš sterils, lai arī dažkārt paskatoties skaistas bildes žurnālos arī tā gribētos
