šodien palūdzot kurai tieši ārstei jānosūta atbilde e-pastā man strikti aizrādīja, ka vispār jau pie ārsta ejot pašiem jāņem līdzi analīžu izdrukas. paklusēju, nopūtos un izlēmu, ka lai iet dēt tā lielā laboratorija, pārējo vasaru iešu uz mazpilsētas slimnīcu. gājuši viņi ieskrieties ar tādu attieksmi pret klientiem, ja reiz no šīs tik īpašās filiāles nevar ārstiem padot ziņu (kas bija galvenais iemesls kādēļ es pie viņiem vispār gāju). ir pilnīgi skaidrs, ka man ar dažu labu vibrācijas nesakrīt, bet es tomēr vismaz vienreiz vasaras laikā gribētu, lai analīzes uztaisa tik laicīgi, lai var redzēt, ja tur glikozes par daudz kas dažos gadījumos varētu būt diezgan svarīgs rādītājs

man jau pavasarī likās, ka tas ezis tāds aizdomīgi melns un nokvēpis. šodien Susuris atkal atrada to ezīti (un ir kļuvis nejauks - viļā ar ķepu un cenšas iekosties), es viņu ieliku dzeltenā plastmasas bļodā (ezi, nevis Susuri), ienesu iekšā visiem izrādīju un sapratu, ka ezis tiešām ož pēc deguma. un tad man kļuva ļoti žēl un sanāca dusmas uz stulbajiem dedzinātājiem

acīm redzamais neticamais jeb vakar viena salūza, bet šodien cita jau vietā. varēšu mazgāt to vešu dziedādama
mani gan biedē teorētiska tālā nākotne, kurā ar 6kg nepietiek un vajadzīga 9 kilogramīgā