vienīgais daudz maz tradicionālaiz ēdiens līdzās krāsotajām olām bija rupjmaizes kārtojums. toties piesēju dūšu ar suši (visiem garšoja. pat vecmammai) un veldzēju dvēseli ar Švarcvaldes ķiršu torti. to gan vēl neesmu saņēmusies nogaršot. bērniņš ārā gāja pats savām kājām. pirmo reizi tieši uz Lieldienām. kad celsies no diendusas, iesim ārā visi olas ripināt (un meklēt). knaulējās arī drusciņ - viss tāds priecīgs lai arī olas negaršo

tēs vakar smējās un teica, ka mums mājās demokrātija. katrs uz Lieldienām taisa ko grib. kas suši un ķiršu torti, kas rupjmaizes kārtojumu, kas Lieldienu ugunskuru (G_V)

un vēl es kārtīgi sazemējos. izpiķēju vakar stādiņus, iesēju salātus. rīt, ja būs iedvesma, izpiķēšu pārējās paprikas un izstādīšu plēvbūdā tos nabaga salātu stādus