vispār šeit ir diezgan kluss. bet tieši tad, kad piesēžos no audio faila uztaisīt teksta dokumentu, pie manis visi nāk runāties (čupā) vai vismaz blakus istabā dauzīt karoti pret metāla ķopsīti. mēs tev netraucēsim viņi teica. mēs pavisam klusi te dzīvosimies, viņi teica

tāda lūk jaunā gana likteņa ironija, darot vecajā gadā apsolītus darbus
lol

ārā tik skaisti sasnidzis, ka gribas slēpot. un slidot. vispār tik daudz ko gribas citādāk. bet ir tā, kā ir un kad drusku izguļas, var pa īstam izbaudīt.
egli līdz griestiem, kam galotne atsieta pie radiatora trubas un rotājumi tikai pa vidu treknā joslā (cik skaisti!) bērniņu, kurš arvien vairāk pats - ēst, staigāt (jau!) un tas ir priecīgi un drusku tā kā skumji, jo ļoti ātri viss notiek. Ziemassvētki bija nogurdinoši, svinīgi, priecīgi, jauki, bet saspringti, JG jau drusku labāk lai gan atpūtusies es jūtos tikai tagad un labi ka tā, vismaz drusku atvilkt elpu, jo eksāmens nav nokārtots, citi mazi darbiņi nav izdarīti un tik daudz ko gribas pagatavot un sakārtot un izlasīt un uztaisīt un ir forši, ka ir tā gribēšana, bet visu tāpat nepaspēs