katrā ģimenē ir kāds, kurš citiem dāvina ziepes/kremus/šampūnus/zeķes etc. šogad es biju tas kāds un ziniet, tās dāvanas sagādāja lielu prieku. es gan kārtīgi piedomāju lai katram būtu tas, kas vajadzīgs. vīrieši gan bija ieturētāki (G_V drusciņ sapīcis, jo savas svētku bumbierenes dabūs pēc svētkiem, es šajā burzmā nepaspēju), bet mamma par savām sniegavīru zeķēm bija stāvā sajūsmā. es arī, iešu pirkt sev tādas pašas. vai arī tās ar briedīšiem. vai varbūt tāduntādas

kopumā bija ļoti jauki lai arī 24. vakarā biju tik beigts un pagalam, ka tā arī līdz svētku dievkalpojumam neesmu tikusi, jo bijām uz G_V darba balli, pakojos, tad braucām un ciemojāmies un šodien vēl joprojām esmu piekususi, jo biju uz vecmammas brāļa bērēm.
pirmā seksa gadadienu arī atzīmējām pienācīgi un kopumā es varu teikt, ka mīlēšanās svētkiem dod izcilu noskaņu

un vēl es biju baigā gudriniece jo a) paņēmu uz šejieni līdzi labi daudz drēbju, lai nav jāmazgā un šeit tieši vešmašīna sagājusi čupā un b) jo kkad sen paņēmu bērnam rāpojamās drēbes (tai skaitā koši rozā) un tieši šodien vienām biksēm ir izrāpots caurums un arī zeķubikses drīz novalkāsies lupatās

tas tikai liecina par to, ka uz sevi (un intuīciju) vajag paļauties, arī visādos muļķīgos sīkumos