dzirdēju daļu no veca 'Ar dziesmu par dzīvi' ar Raimondu Vējoni. man ļoti patīk viņa izloksne! beidzot būs kādas politiskās simpātijas, par kurām nav tik briesmīgi jākaunās, ka tikai mājās, tumsā un zem deķa. beidzās raidījums ar fragmentu no 'Saule, Pērkons, Daugava' un man skudriņas skrēja. nu, zosāda uzmetās ne tikai uz rokām, bet arī uz kājām. un pēc tam no citas dziesmiņas jūķūbē arī. jums arī skudriņas skrien pavisam burtiski? nu nevar būt, ka es esmu vienīgā

iejāvu mīklu, cepšu kotletes. jums jātur īkšķi, lai sanāk labas, citādāk man būs eksistenciālas pārdomas par dzīves jēgu (un ne tikai)