viena lieta ir sen zināt, ka tevi neņem vērā, jo nu tu tak esi tāāda (šis ir vienīgais izskaidrojums, kas nāk man prātā). un tomēr sāpīgi, ka kāds, kas nav ģimene un ir ar Pieredzi un Stāžu pasaka tieši to pašu, ko es cenšos iestāstīt un tad tas pēkšņi tiek sadzirdēts

dažreiz es skatos uz saviem vecākiem un mani stindzina bailes par to, ka ar mums arī tā var sanākt. bet varbūt arī ne. mums vismaz viens no izejas lielumiem ir ļubestība. to, ka viņiem sākumā tā bija es kaut kā nespēju iedomāties

lauka pētījums - brūce nejaukā vietā un medus. baigi inčīgi, bet izskatās, ka strādā. forši jau spēlēt vetārstos, tikai nogurdinoši, ja vajag saplānot visu plus vēl zīdaini