ir stulbi cilvēki. un tad ir tik stulbi, ka gribas raudāt vai dauzīt galvu pret sienu. tikai nevar saprast - savu vai viņējo

izgāju ārā pačurāt. nakts tik superīga, ka žēl to nepavadīt, piemēram, mīlējoties uz segas dārza vidū. pāri laukam redz kaltes gaismas, mēness nav, ir tik tumšs un tik tumīgs un smaržo pēc ogām un vasaras un es gandrīz varu piedot vasarai, ka tā līdz šim bijusi tik klīrīga

viss būtu jauki, bet tā sadzeltā kāja niez tā, kā var niezēt tikai Alerģija. izdzēru šodien to lielo tableti, bet apsveru domu rīt māti sūtīt pie viņas dakteres lai ko iesaka, jo ar šo vien un sāls vannītēm laikam galā netikšu