1) man ļoti patika koncertzāle Rīga. nebiju tur iepriekš bijusi. slīpā afišu galerija krietni uzkāra manu vestibulāro aparātu (nē, nu nopietni - kurš taisa apaļu gaiteni, kas ir slīps uz vienu pusi?!) bet foajē lukturi - totāls monamūrs!

2) man ļooooti patika kostīmi. sēdējām 4.rindā un Jarāna kurpes ar milzīgu 'rubīnu' un mežģīnīti - do want!!! un man vispār likās ļoti veiksmīgi savienota audumu apdruka ar izšuvumiem, dārgakmeņiem un stilizētās kakla mežģīnes. un tas, ka visiem aktieriem bija legingi - riktīgi forši! vēl jo vairāk tādēļ, ka apdrukas vizuāli ļoti atgādināja to, kāds tērps konkrētajam tēlam un laikmetam (bruņukrekls, bruņas, karaļa apmetnis etc). Vazdikas parūkas vispār kolosālas

3) scenogrāfija ļoti patika. ļoti. vislabāk no visa cita

4) mūzika bija ok, bet tie Jurkāna teksti (izslavētie, ja pareizi sapratu no reklāmas rullīša) - vāji. diezgan bēdīgs iespaids, ne īsti ritms, ne saturs, ne atskaņas, ne frāzējums, izklausījās tādi neveikli. mēs gan sēdējām ļoti tuvu tumbām, varbūt tādēļ skaņa likās slikta - fons par skaļu lai dziesmās uztvertu tekstu, bet varbūt vnk tas nebija tik labi atstrādāts

5) Plēpis un Vazdika bija wow! tik ļoti, ka leca laukā, jo pārējie bija diezgan viduvēji (izņemot Jarānu. Jarāns bija lielisks! lūdzu, lūdzu, dodiet viņem kādu lielo, sarežģīto lomu. kādu traku karali. kaut ko ar spēcīgu personību un iekšējām pretrunām. jo vakar izskatījās, ka viņam iekšā ir kaut kas tāds! nu dodiet viņam kādu Ričardu, Līru vai Hamletu /kaut gan šie laikam bija pagalam jauniņi, neatceros/ vai es pat nezinu, nu nav jau obligāti Šekspīrs, var kaut ko galīgi ne no klasikas) Žanna brīžiem laba, brīžiem plakana. man šķita, ka par daudz bolījās. varbūt viņai bija garlaicīgi, neiznesa viņa to lomu līdz galam.

kopumā man izrāde ļoti patika, bet šķita, ka tāda nedaudz plakana, trūkst dziļuma un drāmas. tā arī nesapratu, varbūt vaina scenārijā. bet režija arī pilnīgi noteikti varēja būt filigrānāka, īpaši ainās, kad bija 'masu skati' un vairāki aktieri, šķita, ka viņiem nav īsti skaidrs kas kur kā, tāda nesakarīga drūzmēšanās.
un gaismas. nu gaismas. bija, jā. acīmredzamos momentos kad nu tiešām vajag, viss bija kārtībā. bet vietās, kur tas būtu piešķīris papildu efektu, netika izmantota iespēja radīt emocionāli piesātinātāku gaisotni. kaut vai mirklī, kad Žanna ar sargiem stāv vienā skatuves pusē, skatuves vidū garīdznieki, kas strīdās ar Jarānu skatuves otrā pusē. nu uzlaidiet prožektoru tiem, kas runā un pārējo uztaisiet pustumšu, ja bail no pilnīgas tumsas. citādāk tie trīs stāv malā un garlaikojas. un izgaismojiet meiteni tad, kad viņai ir ciešanu pilns monologs

un tagad atnāks te mis_sarajevo au un klemans un manu kritiku nolīdzinās līdz ar zemi
lol

bet nu saprotiet paši - es ļoti sen nebiju bijusi teātrī. oktobrī uz 'Ziedonis un visums' un pirms tam Dailē uz Amadeju drīz pēc pirmizrādes. Ziedonis ļoti patika (kā var nepatikt, ja man siltas jūtas pret Ziedoni, galveno aktieri un ēzeļiem), bet Amadejs toreiz vispābā nonesa jumtu. un pirms Amadeja es uz teātri nebiju bijusi simtu gadu