Tā kā man ļoti labs garastāvoklis, tad es to tā neuztvēru, bet diemžēl šie jautājumi ir sensitīvi, vīriešiem, kas +- ierakstās normā domāju nav tādas pieredzes, dāmām jau no maza vecuma ik pa laikam sabiedrība, bieži pat neko sliktu nedomājot. Skuķim ar 38.izmēru viesībās kūku ēdot 'tev japiesargās, lai nepaliec resna', ja tev ir liekais svars un tu ēd kafūzī, kur no visa tā nekā visnekaitīgāk izskatās kotlete, kartupeļu biezenis u.tml. 'es ceru, ka tu šādi neēd katru dienu' 'es gan ēdīšu (apskretušus) salātus' u.t.t. u.t.j.pr.
Mēnesi pēc ļoti smagām dzemdībām, kad sieviete divas nedēļas sēdējusi uz peldriņķa, knapi var nostavēt baranciņā, pavaicā 'kad tad sāksi domāt par slaido līniju?'
Visas šīs situācijas ir reālas, ne visas ar mani, bet es par svaru un ēšanu muti turu ciet. Ja cilvēks labi izskatās, smuki uzkrāsojis acis vai tml, ir tak lietas, kam izteikt nemākslotu komplimentu.
Vēl jau arī ne visi var visus sportus, ir cilvēki, kam skriešana neder, velo nav, un sporta klubs par dārgu vai loģistiski neiespējams. Es piekrītu, ka vajag to darīt iespēju robežās, bet ne vienmēr tā nedarīšana ir slinkuma vsi negribēšanas dēļ