var jau būt, ka kādam nepatīk astotais marts. man toties vēl joprojām uz galda divas smukas puķītes podiņos (violeta alpu vijolīte un rozā prīmuliņa) un vēl neapēsti saldumi. un astotajā dzirdēju kristīgo jauniešu gospeļu koncertu. kļuva tā silti un sirsnīgi
un vieglāk

izrādās, atpazīt pms dažreiz spēju tikai tad, kad skatoties multeni 8:51 un jau divreiz esmu apraudājusies. vēl neviens nav nomiris. kas būs tālāk?!