klau, jūs arī jūtas slāpējat ar ēdienu?
bijām peldēt, atceļā bij ļoti daudz plūmju. visos zariņos augļi. tas tavs palaidnis būs ļoti priecīgs, māmiņa teica
tikko pārrados. pārgurusi, pārkarsusi, pārsalusi (ak, šie atsaldētie un citus atsaldētkārie sabiedriskā tr-ta šoferīši), sapūsta, izsalkusi un pārmocītām satūkušām kājām
atceļā braucu kā rūgumpods. situāciju gan jau varēja vienkārši atrisināt aizejot un palūdzot vai nu izslēgt kondišku vai aizvērt lūku (kura dūšīgi piepūta ar vēju pusautobusu līdz pat pēdējai rindai. glābiņa nebija) bet man nebija spēka. tik vien kā nīgroties
šķiet izčib plāns ielikt iepazīšanās sludinājumu (saskaitīju nedēļas līdz studiju sākumam un gandrīz kritu ģībonī). nav spēka izveidot anketu, piemeklēt bildi un saviesīgi papļāpāt. ja ielikšu tagad un tūlīt jeibogu pateikšu ko atbaidošu un turpināšu vien nīkt savā ziloņkaula tronī. kurš tad ar īgņām un kašķupolēm grib draudzēties, vai ne.
turklāt sestdien uz mazpilsētas pilsētas svētkiem ciemos brauks draudziņš no kursa, arī viņam jāpietaupa saviesīgums un laipnības, ja nepaspēšu izīgņoties, nekāda prieka no manas kompānijas nebūs
māmiņa ar divām druškām nākamnedēļ brauks uz Latgali. ieplānojušas Preiļu leļļu un tērpu muzeju, ieteicu Rēzeknē jaunos kultūras objektus aplūkot. kas vēl jauks tajā pusē? muzeji/dažādas darbnīcas, kur visu ko var darīt, skaistas ainavas, brīvdabas objekti, eksotiski dzīvnieki, sakoptas lauku sētas. varbūt ir kas jauns?
vēl taču ir Rotko mākslas centrs
šķiet, tuvojas vētra. kaķītis vispirms bailīgi vairākkārt mēģināja iziet ārā, tagad kā tāda apmierināta Snorkes jkdze sēd pie balkona sliekšņa, veic vakara tualeti (to, kas ķemmēšanās un pošanās) un gaida vētru