nav naudas, nav laika, nav panākumu. arī redzes nav, ir tikai neizsmeļams īgnums, neizdarība un nesapratne kā un ko lai paspētu

pilnai laimei no pagarinātāja cauruma izlīda tramīgs vabulis. savā konkrēti apdolbītajā stāvoklī nespēju saskatīt (nu jau apdeits - ne ar aizlienētajām brillēm, ne bez), tas bija kāds pārziemojis nelegālais apakšīrnieks vai tarakāna bebītis. nepaspēju arī nosist (būtu žēl, ja labdabīgs)

šodien diezgan izgāzos trīs rakstu darbos. nav jau pasaules gals, protams, bet kopā ar acu žākstu, navlaika sindromu un krāšņu punktu uz i (mani nedaudz aplinkus, diezgan eleganti un smieklīgi nosauca par..zosi). ir pēdējā nedēļa es sev saku, viss pāries, bet vēlēšanās nākošreiz pirms iešanas krietni pakonsultēties ar Hektoru (un pēc tam skatīties, kā viņi to džinu stūķē atpakaļ pudelē)
Hektors - tavs labākais lektors jau nu ne, man vienkārši plauktā neliela pudelīte vēl saglabājusies